Quantcast
Channel: Absolūts ēd
Viewing all 442 articles
Browse latest View live
↧

Ķirbju pīrāgs 2013

August 27, 2013, 1:58 am
$
0
0
Ja mīlestība tiešām iet caur vēderu..... un ja var tā vienkārši mīlēt vairāk, tad...... meita mani mīl mazdrusciņ vairāk, kad es marinēju ķirbjus, bet vīrs - kad cepu ķirbju pīrāgu. :)


Mīklai:
300gr milti
pustējkarote sāls
2 ēdamkarotes cukurs
nedaudz vairāk par puspaciņu auskta sviesta (kādi 110-120grami)
60ml auksts ūdens

Vispirms pagatavojam mīklu. Miltus ieberam bļodā, pievienojam sāli, cukuru, un gabaliņos sagrieztu aukstu sviestu. To ar rokām samīcām, masa sanāks irdena, bez lieliem sviesta gabaliem. Pielejam aukstu ūdeni, un samīcām vienā masā. Mīklu ieklājam pannā, un liekam atpakaļ ledusskapī.

Pildījumam:
250gr cukurs
100ml ūdens
500ml saldais krējums
500ml ķirbju biezenis
4 olas
No garšvielām:
1 tējkarote ar kaudzi kanēlis
1 tējkarote malts ingvers
1/4 tējkarotes rīvēts muskatrieksts
šķipsna sāls

 Bļodā ieliekam ķirbju biezeni, pievienojam visas garšvielas.  To atliekam malā, ņemam katliņu un liekam tur ūdeni un cukuru karsēties uz lēnas uguns līdz tas ir ieguvis karameļu nokrāsu, kamēr nesākt palikt brūns, tikmēr nemaisam katliņa saturu. Palēnām cukuram pievienojam saldo krējumu. Pielejam mazliet, maisām, līdz karamele izkūst, tad lejam atkal, un beigās pielejam visu. Šo masu līdz vārīšanās temperatūrai uzsildām.  Maisot lejam šo karameļu masu klāt ķirbim, tad viegli (t.i. ar rokas mikseri) sakuļam olas un pievienojam arī tās klāt pildījuma masai. Ņemam ārā no ledusskapja pannu ar mīklu, lejam pildījumu iekšā un liekam cepeškrāsnī, 170 grādos. Paies kādas 50-60 minūtes, bet ārā pīrāgu ņemt nedrīkst. Vienkārši nedaudz jāpaver krāsns durtiņas un jāatstāj, lai pīrāgs atdziest. Tas nedaudz sakritīsies, tā tam ir jābūt, un par to nav jāsatraucas.  Pīrāgam ir pilnībā jāatdziest, pirms to vēlams ņemt ārā no pannas.
↧
Search

Ar biezpienu un jalapeno pildīti cukīni

August 29, 2013, 2:02 am
$
0
0
Zinu, ka daudziem šķiet - kabacis jāpilda ar gaļu, lai no tāda ēdiena varētu paēst. Arī pēc visiem pH ēdienu kombinēšanas principiem, kabacis ir tas dārzenis, ko ar gaļu var droši likt kopā, un nekā aizliegta tur nav.. Bet, ja vien jums garšo vienkārši apceptas kabaču ripiņas... tad jau tā gaļas klātbūtne nav tik obligāta, ne? Un sātīgs pildījums veidojas arī ar biezpienu.
 
Pildījumam (pietiks 24 maza izmēra apaļajiem kabacīšiem): 100 grami biezpiens, 1 vidējs tomāts, 2-3 svaigi jalapeno pipari, 1 ēdmkarote zirņu milti vai 1 olas dzeltenums , sāls, pipari, un virsū var uzlikt sarīvētu sieru. Tomātu un piparus sagriež mazos, mazos gabaliņos, samaisa ar biezpienu, zirņu miltiem vai olas dzeltenumu, sāli pipariem, sapilda kabacīšos, kuriem pirms tam ir nogrieztas cepurītes un ar mazu karotīti uzgrebts vidus. Cep 160 grādos 20 minūtes.
 
P.S. Vēl viens labs veģetārais pildījums - ar KARTUPEĻIEM.
 

↧
↧

Ziedkāpostu kotletes

September 1, 2013, 10:33 am
$
0
0
Maniem bērniem vienkārši garšo kotletes. Viņiem, šķiet, patīk pašu kotlešu koncepcija kā tāda, tāpēc varu eksperimentēt, gatavojot kotletes arī no dārzeņiem. Šīs šosezon ir gatavotas... vai, neskaitāmas reizes, un ir atzītas par vislabākajām veģetārajām kotletēm. 
 

Nepieciešamās sastāvdaļas:
Viens liels ziedkāposts (apmēram 1,3kg)
3-4 kartupeļi
1 ola
sāls, pipari,
3 ēdamkarotes rīvmaize
3 ēdamkarotes sarīvēts siers
1 tējkarote karijs
 
Ziedkāpostu sadala rozetītēs, kartupeļus nomizo un sagriež mazākos gabaliņos - liek visu uz pannas un cep cepeškrāsnī 30 minūtes, 180 grādos. Piezīme par kartupeļiem - ja ir palikuši pāri vārīti kartupeļi, tad cep tikai ziedkāpostu un pēc tam pieliek izvārītos kartupeļus.
Kad ziedkāposti un kartupeļi nedaudz padzisuši, tos samīca ar dakšiņu, pievieno olu, sāli, piparus, un ar rokām veido kotletītes, kuras apvārta rīvmaizes, siera un karija maisījumā. Sakārto uz pannas un cep cepeškrāsnī 15 minūtes.

 

↧

Ķirbju ievārījums

September 1, 2013, 11:43 am
$
0
0
Vai esat ievērojuši, cik Dansukker mājaslapā kārdinošas ievārījumu receptes? Protams, tik košas bildes un tik kārdinošas ogas.. bet man ziniet, kas saista vairāk? Ķirbju ievārījumi. Kopš atklāju, cik tie fantastiski, un kopš esmu daudziem ķirbju neēdājiem dāvinājusi ievārījumu burciņas, lai viņi izbauda šo garšu, nezinot, kas lācītim vēderā... Jā, ķirbju ievārījums ir kaut kas!


Vēlies vārīt ķirbju ievārījumu?
1. Izvēlies ķirbi. Īstenībā jau ievārījumam derēs jebkurš ķirbis, bet ieteikums - ņem to, ko svaigā veidā nespēsi apēst, tā nu sanāk - ievārījumiem parasti aiziet lielākie ķirbji, no kuriem daļu var apēst svaigā veidā, no daļas ķirbja izvārīt zupu un pārējo - ievārījumā. Vai arī - samarinēt BEZ ETIĶA, un pēc tam ēst ar saldējumu. :)
2. Ja baidies, ka ķirbju ievārījums varētu negaršot, vari sākumā pamēģināt pusi uz pusi jaukt kopā ar āboliem.
3. Ķirbju ievārījumam piestāvēs klāt - kanēlis, ingvers, jau minētais ābols, cidonijas, citrusaugļi.
4.Ķirbju- ingvera ievārījums. Šis laikam ir mans visiemīļotākais, jo ķirbis pēc būtības ir maigs, pievienojot tikai cukuru, rezultāts būs ļoti salds, tāpēc pikantais ingvers lieliski atsvaidzina un padara ievārījumu "stiprāku".
5. Es ievārījumiem izmantoju Dansukker ievārījuma cukuru vai marmelādes cukuru. Vislielākais pluss - tā kā jāpievieno mazāks cukura daudzums, nekā tradicionāli vārot, ievārījumi nesanāk ellīgi saldi, un tomēr labi glabājas. Arī istabas temperatūrā. Pārbaudīts. :) Pirms vairākiem gadiem veikalā notiekošajā degustācijā kad šo uzzināju, pie sevis nosmīnēju - kā tad, ievārījumiem taču nepieciešams pagrabs nevis gultsapakša. Tomēr vai tad es būtu es, ja nepārbaudītu - un tiešām - virtuves stūrī uz grīdas sakrautas ievārījumu burciņas ideāli stāvēja līdz pavasarim un nebija sākušas bojāties. Blakus stāvošā burciņa, kas vārīta ar parasto cukuru, tā gan atverot smaržoja pēc vīna...
Un otrs pluss šiem cukuriem - īsais vārīšanas laiks, kā rezultātā ievārījums garšo pēc ogām, nevis cukura. Un arī krāsa ir daudz dabīgāka. Visvairāk to redz ar avenēm - kāda ir krāsa ievārījumam, kad to vāra pēc vecās metodes un kāda ir krāsa (un garša!) tad, ja vāra ar ievārījuma cukuru.


↧

Uzlabotie kāpostu-burkānu salāti

September 1, 2013, 12:24 pm
$
0
0
To, ka rozīnes pievieno klāt burkānu salātiem, biju jau dzirdējusi, tiesa, ne reizi nebiju izmēģinājusi. Bet, ka burkānu salātiem var pievienot kokosriekstu skaidiņas.... tas man bija jaunums.  Izlēmu izmēģināt, kā tad garšotu rezultāts, un izrādās - labāk par klasisko variantu. Neticami. Līdz izmēģināšanai gan bija jāgaida... šķiet, divas salātu gatavošanas reizes, jo (lai cik dīvaini neizklausītos) nespēju saņemties šim eksperimentam.

Kāds ir klasiskais variants? Sarīvē burkānus, kāpostus, pievieno eļļu, sāli un ķimenes (kādreiz vienmēr tika likts arī etiķis klāt, bet pēdējo gadu to esmu izmetusi no receptes). Gadu desmitiem pārbaudīta recepte, vismaz mūsmājās, tāpēc arī īpaši neviens nekad neeksperimentēja, mēģinādams pievienot vēl kādas citas sastāvdaļas. Jeb citiem vārdiem sakot - vienkāršībā ir spēks. Bet... izrādās arī sarežģītākā versijā.. eh, ko es te runāju - kas gan jaunajā versijā tāds sarežģītāks - tik vien kā sastāvdaļu mazliet vairāk.

Kāds ir šis uzlabotais variants?
Sarīvē 2 burkānus
un pusi no vidējas kāpostgalvas
Pievieno sauju rozīnes, iepriekš izmērcētas,
2 ēdamkarotes kokosriekstu skaidiņas,
1-2 ēdamkarotes sasmalcinātus pētersīļus,
mazu gabaliņu ingvera (īkšķa gala lielumā), ko sarīvē līdz ar burkāniem un kāpostiem,
1 tējkaroti sinepes,
un saulespuķu eļļu apmēram 3-4 ēdamkarotes.
To visu samaisa - un salāti gatavi! Pētersīļus noteikti vajag, sākumā pagatavoju bez, tad pieliku pētersīļus un konstatēju, ka tie ir gluži kā punkts uz i.
↧
↧

Ķirbju-griķu kūka

September 1, 2013, 11:14 pm
$
0
0
Pirmais septembris taču ir svētki!

Vai ir kāda mamma vai tētis, kas grib, lai viņu bērni nemācās, lai bērniem riebjas skola? Gribētos ticēt, ka ne, BET – te man jāuzdod jautājums – vai jums patīk pirmais septembris? Man tas vienmēr ir paticis. Septembris. Gan tāpēc, ka atkal atsāksies mācības (labi, bija priekšmeti skolā, kas man īsti nepatika, bet bija tādi, kas ļoti patika, un ko nevarēju sagaidīt), gan pats septembris kā tāds – tā smarža, rudens raža, lapu aromāts, atvasaras siltums... Gribu, lai arī bērni augusta otrajā pusē pirmo septembri gaidītu ar tādu pat pacilātību kā es kādreiz.

Bet zinu cilvēkus, kuriem pirmais septembris riebjas. Oooo, viņi vēl arī bērnu nevis apsveic, bet gan pažēlo – sak, re, brīvā dzīve tev tagad beidzas, atsāksies mocības. NU NEDRĪKST TĀ! Vai vismaz saslēdziet šo savu attieksmi kopā ar visu pārējo, un pēc tam neprasiet, lai bērns labi mācītos, lai viņam skola patiktu utt., ja jau tā tik ļoti riebjas jums, ja septembris asociējas ar mocībām. Bērni taču mācās no mums. Ne tikai, ko drīkst un ko ne, bet galvenokārt jau attieksmi!
 
Mēs pirmo septembri svinam, un izcepām divas kūkas, ābolkūkas (jo ābolu gads šogad kā nekad) un ķirbju kūku, bez kviešu miltiem, izmantojot griķu miltus. Ja vien jums garšo griķi, arī šī kūka garšos.
 
Bezglutēna ķirbju kūka.
Sastāvdaļas:
divas krūzes (600ml) sarīvēts svaigs ķirbis
viena krūze (kādi 200 grami) griķu milti
1 ēdamkarote cepamais pulveris
šķipsna sāls
100 grami brūnais cukurs
100ml ābolu sula
200ml kefīrs
3 ēdamkarotes kokosriekstu skaidiņas
1 tējkarote vaniļas ekstrakts
 
Visas sastāvdaļas samaisa kopā un cep kūku 170 grādos aptuveni 50 minūtes, un pēc tam atdzesē pilnībā, jo kamēr kūka ir karsta, tā ir diezgan mīksta, būs grūtāk sagriezt (bet ne neiespējami).

Mīklai jāizskatās tieši tā, kā tā izskatās - ķirbju vairāk nekā miltu. Gluži kā burkānkūkai, kur burkānu daudz vairāk par pārējām sastāvdaļām, un domāju - visi, kurišo burkānkūku mēģinājuši, ticēs, ka arī ķirbju kūka izcepsies. Bet ja neesat - no sirds iesaku. Kūka tiešām vienkārša, garšīga, un jo īpaši ja spiežat mājās burkānu sulu un sirds sažņaudzas, kad jāmet ārā pāri palikušie burkānu biezumi.

Mani griķu ēdāji kūku atzina par izcilu. Bet zinu arī, ka ir jātiek pāri stereotipam, ka griķi ir ēdami tikai ar sāļu mērci. :) Garšu salikums sākumā var šķist neparasts, bet griķu milti kūkām patiešām lieliski der.
 
↧

Bohēmiskais ķirbis

September 3, 2013, 4:42 am
$
0
0
Reiz jau nodomāju - vai tik blogu nevajadzēja nodēvēt par Absolūtu ķirbi. :) Vai jūs maz stādāties priekšā, cik daudz dažādas ķirbju šķirnes ir? Tieši tik daudz, lai katrs varētu izvēlēties savus favorītus. Neskaitāmus favorītus, vismaz man reti kura ķirbja šķirne liekas tāda, kuru nav vērts audzēt un ēst.

Šoreiz gribēju pastāstīt par Bohēmisko ķirbi. Mans jaunākais atklājums. Vēl man šis nosaukums ļoti patīk. Vairāk gan tas ir pazīstams zem nosaukuma delicata squash, bet angliski to mēdz dēvēt arī par Bohemia squash vai zemesriekstu ķirbi.

Reiz man mēģināja iestāstīt, ka tas, ko angliski dēvē par squash, nav ķirbis, bet kabacis. Jā, šie squash dalās - ziemas un vasaras, bet daudzas vasaras šķirnes ir tās, ko mēs dēvējam par kabačiem un cukīni. Bet ziniet, kāda manuprāt ir galvenā atšķirība starp kabaci un ķirbi? Kabaci mēs vācam nenogatavojušos. Savukārt ķirbi - gatavu, tādu, kuram sēklas ir gatavas. Tā arī šos vasaras squash var sadalīt latviski ķirbjos un kabačos - vienus mēs vācam jaunus un zaļus, bet otrus - gaidam, kad tie nogatavosies.

Pēc garšas šis ķirbis vistuvāk esot butternut grupas ķirbjiem. Tikko šo skaistuli nogaršojām svaigu un atliek vien piekrist, līdzība ir jūtama, bet galējais vērtējums - šis ķirbis vienkārši ir nenormāli garšīgs svaigā veidā. Nu tik jāizmēģna cepšana.

Jau pagājušo gadu mēģināju izaudzēt šos delicata ķirbjus, bet neaizmetās NEVIENS auglis! Tā arī paliku gribot, un šogad, pavasarī atkal sēju un cerēju, ka raža būs. Un IR. Galvenais iemesls, kāpēc gribēju šo ķirbju šķirni izmēģināt, biju salasījusies ārzemju blogos, ka tie ir pat garšīgāki par butternut ķirbjiem! Nu kā tad lai ignorē tik skaļu apgalvojumu? Jāpārbauda pašai. Turklāt pēc izmēriem delicata ir perfekti! Īstenībā jau arī butternut nav īpaši lieli, turklāt, pusi nogriežot un apēdot, otru pusi vēl var mēnesi glabāt. Bet delicata ir vēl mazāki. Zinu jau zinu, ka mums latviešiem pierasts - ķirbis, tātad milzenis. Bet ir tik daudz garšīgu un nelielu ķirbju šķirņu, ka ar tiem iepazīstoties, tos lielos vairs nemaz nekārojas, jo mazie ir tik ērti. Nav jāstreso, ka iesāktais ķirbis varētu samaitāties.


Vēl nezinu, cik ilgi šos Bohēmiskos ķirbjus varētu glabāt, bet kādu laiciņu jau noteikti var, par spīti plānajai mizai, kas gan no otras puses raugoties ir milzīgs pluss - šo ķirbi nevajag mizot. Arī manus mīļos mazos zīļu ķirbjus ja cep, mizot nemaz nevajag, jo izceptā miza būs mīksta un garšīga.

Un nu - pie lietas. Es ķirbi izcepu! Un kūstu........... Tas ir TIK garšīgs! Laikam butternut no troņa tiek gāzts... Šis tiešām ir perfekts ķirbis. Sagriezu to gabaliņos, saliku bļodā, pārlēju ar olīveļļu, samaisīju, lai ķirbīši ieeļļojas, pievienoju sāli, piparus un izliku uz pannas. Cepu cepeškrāsnī 180 grādos kādas 10 minūtes. Un viss. Nekā lieka. Ar kādiem salātiem kopā...  Perfekti!
↧

Seleriju krēmzupa ar čipsiem

September 3, 2013, 8:24 am
$
0
0
Lapu kāpostu čipsi ir fantastiska lieta. Nekad nebūtu ticējusi, ka kāposts var kļūt tik kraukšķīgs un čipsiem līdzīgs. Vēl daudz neesmu eksperimentējusi ar garšvielām, jo ir ļoti gardi vienkārši tāpat - ar sāli un pipariem.

Šodien, gatavojot krēmzupu, iedomājos, ka tik klasiski taču ir pasniegt krēmzupu ar baltmaizes grauzdiņiem, bet... pēdējā laikā izvairos to darīt. Tāpēc, ka daudz esmu lasījusi par pH diētu, par pareizāku produktu kombinēšanu, un vispār - baltmaize jau nu nav tas produkts, ko vajadzētu ēst bieži.

Un tad radās ideja (multenēs virs galvas tadās situācijās parasti iedegas spuldzīte)! Zupai vajag kraukšķīšus klāt. Kāpēc lai tie nebūtu veselīgie čipsi? Lapu kāposta (kale) čipsi? Sacīts darīts! Rezultāts - neticami labs. Žēl tikai, ka rudens jau tik tuvu, un būs jāgaida līdz nākamajam gadam un nākamajai ražai. Jo šādi biezzupas pasniegt tagad gribēsies katru reizi.


Seleriju krēmzupai (uz 4 cilvēkiem):
2 seleriju saknes
3 puravi
4 kartupeļi
1 litrs dārzeņu buljons
sāls

Vispirms katliņā ielej nedaudz eļlu, apcep puravu, tad pievieno gabaliņos sagrieztu selerijas sakni, kartupeļus un buljonu. Vāra līdz viss gatavs un tad sablendē.

Čipsiem - lapu kāpostu saplucina gabaliņos, bļodā samaisa kopā ar eļļu, izkārto vienā slānī uz pannas. Pārkaisa ar sāli un pipariem, cep cepeškrāsnī 140 grādos kādas 5-7 minūtes, līdz ko čipsi ir kraukšķīgi, tā tie ir gatavi. Pārcept nevajag, tad čipsi sadegs. Zupu pasniedzot to dekorē ar čipsiem.
↧
Search

Marinēti ķirbji ar ingveru

September 4, 2013, 11:55 pm
$
0
0
Marinētie ķirbji bija mana bērnības trauma, līdz trīs gadus atpakaļ izmēģināju iemarinēt pati, atrodot pareizās proporcijas. Vienā žurnālā reiz ievēroju, ka marinētiem ķirbjiem uz vienu litru ūdens jāpievieno 12 krustnagliņas, un vēl etiķis... brr... Nespēju iztēloties, kā rezultāts garšotu, jo es lieku tikai 2-3 krustnagliņas un nekādu etiķi. Vārdu sakot - receptes ir daudz un dažādas, un atrast savējo var tikai eksperimentējot. Es gan gribētu nogaršot tos ķirbjus, kas marinēti ar tik daudzām krustnagliņām un arī ar etiķi, bet... pašai žēl tērēt ķirbi, un galvenokārt jau tāpēc, ka - man garšo tā kā es marinēju, un - manai meita garšo, ļoti, un bez etiķa marinētus ķirbjus droši ļauju viņai ēst, cik kārojas. Turklāt, īsti nezinu, kā marinēja mana ome (laiks to noskaidrot, vai ne?), bet vēl joprojām man viņas marinētie ķirbji negaršo. Savukārt manus marinētos ķirbjus droši var likt uz saldējuma, nopietni - izmēģiniet, kā arī glabājas tie diezgan labi. Ilgi gan nav sanācis turēt, vien pāris mēnešus, jo ātri apēdas, un ķirbis jau ir tāda oga, kas lieliski stāv līdz pavasarim, tāpēc nav jāsteidz rudenī viss samarinēt - var marinēt pa porcijām visu ziemu.


Šogad gan nolēmu nedaudz paeksperimentēt. Tiesa - ne ar krustnagliņām un etiķi. Bet gan pievienojot marinādei ingveru. Arī, nepārspīlējot, uz vienu litru marinādes pavisam mazu gabaliņu, tā lai ingvers papildina garšu, nevis pilnībā to pārmāc.

Tātad ķirbju marinādei:
Uz 1 litru ūdens (auksts)
3 krustnagliņas
1 kanēļa standziņa
ingvera gabaliņš īkšķa naga lielumā
1 glāze cukurs
1,5-2 tējkarotes citronskābe

Visas sastāvdaļas samaisa, pārlej gabaliņos sagrieztam ķirbim, un uz nakti atstāj. Otrā rītā liek vārīties, līdz ķirbji gandrīz gatavi, pilda burkās (saliek pilnu burku ar ķirbjiem un pārlej ar sīrupu) un aizvāko.

Vēl aktuāls jautājums - kāds ķirbis vislabāk der marinēšanai? Mani novērojumi rāda, ka jo gaišāks ķirbis, jo tas gan garšīgāks, gan to vieglāk iemarinēt, tas nešķīst tik ļoti. Tumši oranžie ķirbji labāk garšos svaigi, zupās vai kādā biezenī. Bet, kā jau ar to krustnagliņu daudzumu - arī te ir gaumes jautājums, varbūt jums tieši garšo marinēts ķirbis, kas ir uz izšķīšanas robežas.

Izmēģiniet! Ja ne ar ingveru, tad bez, un mazā katliņā iemarinējiet, nogaršojiet, tad jau jutīsiet, vai jums prasās, lai garšvielu ir vairāk vai nē. Un varbūt tad man pievienosieties - nost ar konservētiem ananāsiem un persikiem - mums taču ir ķirbis!



↧
↧

Ķirbju un turku zirņu biezenis

September 5, 2013, 10:28 pm
$
0
0
Šos ķirbīšus mēs saucam par bonbondziņām. Angliski tos dēvē par buttercup squash. Ir taču mīlīgs pēc skata. Mazs un parocīgs, turklāt labs, jo ļoti garšo pelēm. Pirmie ķirbji, ko viņas uz lauka mēģina apēst. Vispār interesanti ir ar tām pelēm - piemēram, iesēj bietes - sarkanās un dzeltenās. Kā jūs domājat, ar kurām bietēm peles sāks? Ne jau visas pēc kārtas ēdīs. Nē. Vispirms dzeltenās un tad sarkanās. Izvēlas saldākās.

Interesanti, kas šajā ķirbī ir tik īpašs, ka to peles mēģinās apēst pirms mums? Jo es gluži neteiktu, ka tas ir vissaldākais no ķirbjiem, kas man aug. Iespējams atbilde ir gaužām vienkārša - es vienkārši šos ķirbjus esmu sastādījusi tur, kur pelēm migas, un tas tā teikt, ir vistuvākais zviedru galds.

Bet nu pie biezeņa. Lai pagatavotu pusdienas divām personām, būs nepieciešams:

1 buttercup ķirbītis (derēs arī kāds cits, protams, vienkārši šis ķirbis man šķiet kā radīts tādiem biezeņiem. Buttercup ķirbis gan ir ļoti garšīgs arī svaigā veidā, bet par citām receptēm runājot - tas lieliski derēs gan cepšanai, gan pildīšanai, gan šādiem biezeņiem.)
1 glāze izvārītu turku zirņu
1 ēdamkarote Marigold Swiss ekoloģiskais dārzeņu buljons.
2 glāzes ūdens (ja nepieciešams, pieliet vēl)

Vēl sinepju dīgsti, kā arī tomāts un gurķis kā salātu piedeva.
Un ķirbju sēklu eļļa.

Ķirbīti nomizo, sagriež gabaliņos. Pievieno ūdeni, buljonu un vāra, līdz ķirbis sāk izšķīst, kādas 10 minūtes, apmēram. Tad pievieno turku zirņus. Ja ūdens nav vispār vairs, tad to vajag nedaudz pievienot, ķirbis pats par sevi satur maz ūdens, lai biezenis sanāktu nevis sauss, bet krēmīgs, ūdeni nedaudz vajag.

Kad zirņi pievienoti, pavāra visu vēl 5 minūtes un tad sablendē. Pasniedzot nedaudz pārlej ķirbju sēklu eļļu, pievieno sinepju dīgstus vai kādus citus pikantākus dīgstus, zaļumus, un klāt arī svaigs tomāts un gurķis. Ak, es ķirbjus nudien varētu ēst katru dienu. :) Labu apetīti.





↧

Jāņa Rozes jaunās pavārgrāmatas

September 6, 2013, 3:11 am
$
0
0
Jāņa Rozes apgāds izdevis trīs jaunas pavārgrāmatas. Vizuālais noformējums ļoti skaists un parocīgs, ja par izmēru runājam - grāmatas derēs jebkurā plauktā, jo tās ir mazas. Viens tāds ļoti praktisks pluss šīm grāmatiņām - tās vienmēr var turēt pa rokai, ievietot plauktā virtuvē. Kad pēti pieliekamo un ledusskapi un gudro, ko tādu varētu pagatavot  ģimenei vai tikai sev, pastiepies, paņem grāmatu un izvēlies. Katra recepte ir ilustrēta, tāpēc vari izvēlēties pēc bildes, kura liekas garšīgāka, un beigās ir recepšu kopējais rādītājs vienā lapā - var izvēlēties pēc nosaukuma, nešķirstot visu grāmatu. Gribētos arī alfabētisko rādītāju, tad grāmatas vispār būtu perfektas. Bet tā kā grāmatas nav lielas, šī alfabētiskā rādītāja neesamība diži arī netraucē. Noteikti patiks visiem tiem, kuri meklē savā plauktā pavārgrāmatas bez nekā lieka, lai varētu vienkārši pagatavot vakariņas, pusdienas vai brokastis.

Bet nu pievēršoties saturam. Grāmatiņa "Cepam maizi". 
Ko te interesantu var atrast. Tradicionālās maizes, kā, piemēram, baltmaize, pilngraudu maize, sēklu maize, rudzu maize, kukurūzas maize, maizes standziņas, hamburgermaizītes. Ticiet man, maizes cepšana IR lipīga. Reiz iesākot šo tradīciju - mājās cept maizīti, pēc tam negribēsies to lauzt.

Tālāk seko receptes sātīgām uzkodām - vārdu sakot, maizes ar piedevām. Sīpolu maizei noteikti jābūt labai, olīvu maize, kartupeļu un auzu pārslu maize. Cukīni maize un burkānu maize. Pietrūkst tikai ķirbju maizes, bet tas nekas - ja gribat tādu cept, recepti varat atrast manā blogā. :) Te būs - ķirbju maize.   Hmm... bet tā kartupeļu maizes ideja ir laba. Nudien - te ir trīs dažādas kartupeļu maizes receptes. Gandrīz vai jāmet miers rakstīšanai un jāiet gatavot.

Vēl ir receptes maizēm no visas pasaules, tādām maizēm, kas asociējas ar konkrētu reģionu. Piemēram, īru alus maize, franču bagete, indiešu plāceņi naan, fokačas un kuličs, pitas maize. Kā jau sākumā minēju - tikai iesāiet mājās cept maizīti, nespēsiet apstāties. Un - nepieminēju vēl - bet visas šīs receptes ir paredzētas cepeškrāsnij. Nav vajadzības pēc speciālas maizes mašīnas. Samīcam, uzraudzējam un cepeškrāsnī iekšā.

Vēl ir saldās maizes un - grāmatas vērtīgākā nodaļa - bezglutēna maizes. Protams, tiem, kuri nevar glutēnu lietot, šī grāmata iespējams nepatiktu, pirmo nodaļu dēļ... Bet arī tev, kviešu ēdāj, der atcerēties, ka ir taču labas alternatīvas un ik pa laikam vajadzētu tās izmantot, nevis ēst tikai baltmaizi. Vienīgais, ko es nepārzinu, cik vielgi veikala plauktā atrast bezglutēna raugu un bezglutēna cepamo pulveri, bet recepšu sastāvdaļās tieši tā sastāvdaļas ir nosauktas, tā ka gan jau atšķirība ir. Zinu, ka diez vai kāds īpaši ies meklēt bezglutēna kviešu miltus.... un tajās receptēs jau varat droši izmantot parastos, bet ir šeit arī receptes ar citiem miltiem, ne tikai ar kviešu.

 Nākamā grāmata - Vistas gaļas ēdieni.  Ar šo grāmatu ir pavisam viegli. Tātad - ja mājās ir vista - ņemam satura rādītāju un pētam. Gribam gatavot zupu? Vai izmantot makaronus vai rīsus? Vai gribam kādu vieglu maltīti? Uzreiz skaidrs kādu nodaļu jāšķir vaļā. Ir arī receptes ar vistu akniņām, ne tikai vistas gaļu. Tiesa, ne daudz, un pārsvarā jau ir uz vāka pieteiktie vistas gaļas ēdieni. Acīs iekrita, ka daudzi ēdieni ir ar vistas fileju, jo gaļa vajadzīga mazos gabaliņos sagriezta, bet ir arī vesela vista un vistu šķiņķīši izmantojami.

Receptes ļoti vienkāršas, praktiskas, un - ja vien jums mājās nav tikai maize un desa, tad arī daudzas uzreiz ir pagatavojamas, jo nepieciešamās sastāvdaļas mājās būs.

Man vislabāk patika nodaļa - Vieglai maltītei, bet ģimene ir izvēlējusies pirmās pusdienas - Vistas un grūbu sautējums no nodaļas Sātīgai maltītei. Tiesa, kartupeļi jau nu vairs neskaitās jaunie, bet kas par to - jauni vēl pietiekami. Gaļēdājiem šī grāmata patiks. Un vistas gaļa ir tā, ko arī mēs ik pa laikam ēdam.


Un trešā grāmatiņa  par mūsu otro maizi. Kartupeļu ēdieni. Es gan, protams, mudinu ēst pēc iespējas dažādākus sakņu dārzeņus, nevis tikai kartupeļus (kā diemžēl klausos daudzi ēd, un citus dārzeņus nemaz nepazīst...) bet kartupeli ignorēt nevar, jo - 1) tas tiešām IR garšīgs 2) to var izmantot simts un vienā dažādā ēdienā - šeit grāmatā piedāvātas 100 receptes, to vienu savējo var ierakstīt uz pēdējā skaisti zilā vāka. Pavārgrāmatas jau ir domātas, lai tās katrs papildinātu pēc saviem ieskatiem.  Recepšu ir pietiekoši, lai sāktu kartupeli iepazīt no citas puses, nevis no ceptu kartupeļu, vārītu kartupeļu vai čipsu puses.  Grāmatā ir dažādas zupas, salāti, pamatēdieni un piedevas.... un beigu beigās jāsecina - tik koša un dažādības pilna pavārgrāmata, ka tika ino nosaukuma šķiet - tur būs tikai kartupeļi. Šajos ēdienos ir daudz un dažādi dārzeņi. Jā, arī gaļas ēdieni, tā ka grāmata derēs visiem - gan veģetāriešiem, gan gaļēdājiem, kuriem taču arī jāēd vairāk dārzeņi.
 
Kartupeļu plācenīši ar puraviem un fetu, kartupeļu ravioli, dažādi kartupeļu njoki (kurus man vienkāršības labad patīk dēvēt par klimpiņām),  bet visinteresantākā man liekas recepte ar nosaukumu Kolkanons. Tā ir piedeva, gluži kā vārīti vai cepti kartupeļi. Nosaukums man neizsaka pilnīgi neko, bet rezultātā tiek iegūts biezenis, kura sastāvā ir kartupeļi, kāposti un puravi. Vajadzētu būt labam. Tas noteikti jāizmēģina. Un kad tad vēl, ja ne tagad rudenī, kad kartupeļu raža novākta?
 
 
 
 
↧

Lapu kāposta un ābolu kokteilis

September 8, 2013, 12:04 pm
$
0
0
Katrs to var saukt kā vēlas, man tas ir kokteilis, tiesa - ar karoti ēdams jeb ēdamais kokteilis.. Nē, nu var jau bez karotes, bet ar karoti ir ērtāk.

Protams.. ja man būtu jāizvēlas visu laiku labākā sastāvdaļa šādiem ābolu biezkokteiļiem - tā būtu - NĀTRES! Bet šobrīd lielais nātru puduris ir ziedos un īpaši kārdinošs neizskatās kā agrā pavasarī... toties uz lauka pēdējie lapu kāposti jāpaspēj novākt, pirms zaķi vai cūkas tos ir uzoduši, rudens pārtikas sirojumos dodoties.

Par nātrēm un nātru kokteili vairāk lasiet ŠEIT. Bet nu pie sezonas kokteiļa. Ābeles vai lūzt no ābolu svara - tāpēc, kamēr vien var, jāizmanto vietējie ābolīši... Un ko likt klāt? Lapu kāpostu jeb kā daudzi pazīst pēc angliskā nosaukuma - kale.

Ja spināts ir viena no visneitrālākajām zaļo kokteiļu sastāvdaļām, tad lapu kāpostu man gribētos minēt kā otro. Daudziem gan liekas, ka kokteilis garšos pēc kāpostiem (interesanti man šķiet, ka ir cilvēki, kuriem šķiet, ka kāposta kokteilis garšos pēc skābu kāpostu sulas.... vai tad svaigs kāposts garšo tāpat kā skābēts kāposts?), protams, garša ir, bet kopumā es nepavisam neraksturotu šo zaļo kokteili kā īpaši specifisku.

Vienkāršība ir visgardākā. Tā gribētos apgalvot, kad runa iet par zaļajiem kokteiļiem. Var jau te, protams, pievienot nez cik augļus un vēl kādus citus zaļumus klāt, droši, bet man vislabāk patīk TRIO kokteiļi. Šei mans trio ir šāds: lapu kāposts, ābols, ūdens. Proporcijas pēc katra paša ieskatiem. Visu sablendē un dzer, tas ir, ĒD.



 

↧

Linsēklu un ābolu dzēriens

September 10, 2013, 1:34 am
$
0
0
Kā es dievinu šo produktu! MarlieLinsēklas ar mellenēm. Ļoti garšīgs jogurts sanāk, kad parastam jogurtam bez piedevām, (vai arī kefīram, paniņām, kas nu mājās kuru rītu ir), pievieno pāris ēdamkarotes šīs linsēklas ar kaltētām mellenēm.... Ja pēc tāda pagaršo veikalā pirktu jogurtu ar kādām piedevām, tas šķiet tik nedabīgs...

Bet ne par jogurtiem šoreiz gribēju runāt. Pirms kāda laika pie manis ciemojās draudzene, kura stāstīja, kā gatavojot limonādi bērniem. Nu... ne īsti limonādi, bet atsvaidzinošu dzērienu, kam par pamatu maltas linsēklas. Beidzot izmēģināju arī es, un patiešām - garšīgs padzēriens sanāk, turklāt esot arī veselīgs. Bērniem gan gatavošanas procesu nevar rādīt. Pirmajā reizē viņi izdzēra un atzina par garšīgu, bet otrajā reizē, kad gatavoju, un viņi redzēja to linsēklu masu, kas paliek sietiņā, nebija pierunājami dzert.. ehh... kaut gan stāstīju, ka vakar, kad gatavoju taču dzēra un teica, ka garšīgs.

Tātad: 7-8 ēdamkarotes maltas linsēklas (var arī vienkārši maltas, bez piedevām, bet man kaut kā šķiet, ka ar šīm mellenēm dzēriens pat sanāca garšīgāks) aplej ar litru karsta ūdens un atstāj, lai ievelkas. Cik ilgi? Līdz uzlējums pilnībā atdzisis. Tad caur sietiņu izkāš, pievieno 1 pilnu ēdamkaroti medus (ja gribas saldāku, var arī vairāk) un 300ml svaigi spiestas ābolu sulas. Visu samaisa un dzēriens gatavs.
↧
↧

Baraviku krēmzupa

September 10, 2013, 11:34 pm
$
0
0
Vai šī ir zupa vai biezenis?... Pat par spīti tam, ka lēju klāt vēl buljonu, lai iegūtu šķidrāku konsistenci, tas man nekādi negribēja izdoties, līdz nolēmu - tā tam ir jābūt. Varēju jau pieliet vēl litru un tad patiešām būtu šķidra zupa, bet vai tas vajadzīgs? Galu galā - tā ir krēmzupa. Krēms. Ko var izmantot arī kā mērci. Jo to, ko pirmajā reizē vīrs neapēda kā zupu, pēc tam izmantoja kā mērci kartupeļiem.

Kā šo stāstu izstāstīt? Vai man jāmin tas, ka es šo ēdienu ieēst nespēju? Un man šķiet, ka baravikas smird? Nē, laikam nevajadzētu, ne? Tas, ko gribu pastāstīt - cik vienkārši ir izvārīt sēņu zupu. Pētot dažādas sēņu zupas receptes, ievēroju, ka tās dalās divās grupās - vienā ir zupas, kur klāt ir kartupeļi un citas sastāvdaļas, un otrā ir zupas, kas sastāv teju no sēnēm vien. Es izvēlējos to otro grupu un mājās atrodamās sastāvdaļas.

Baravikas izmantoju kaltētas, bet var arī svaigas. Tātad, nepieciešams:
200 grami kaltētas sēnes
1 litrs buljons
mazliet sviests
šķipsna timiāns
2 ķiploka daiviņas
1 sīpoliņš
un 250ml saldais krējums.

Vispār - kāpēc kaut ko tādu man vajadzēja gatavot... Vīrs izkaltēja sēnes. Ko darīt ar kaltētām sēnēm? Kā tās gatavot? Te gribu pateikt paldies visiem, kas twitterī atsaucās ar padomiem. Izrādās - ir gaužām vienkārši. Kaltētās sēnes aplejam ar karstu ūdeni un kādu minūti, divas tur paturam. Kātiņi ir tie, kas ilgāk jāpatur, ja būtu tikai micītes kaltētas, tad vispār pietiktu ar 30 sekundēm. Un tad var likt zupā, vai cept, vai pievienot kādiem citiem ēdieniem, piemēram, risoto.

Zupai: Katliņā ieliek sviestu, apcep ķiploku un sīpolu, pieliek arī timiānu. Tad ieber sēnes, mazliet apcep, pielej buljonu un vāra kādas... 10-15 minūtes. Atliek pievienot saldo krējumu un sablendēt. Zupa gatava. Nu labi, labi - krēms gatavs. Var ēst ar karoti kā biezzupu, bet var arī izmantot kā mērci kartupeļiem. Tiem, kuriem garšo sēnes, šis ēdiens ļoti garšoja. Es tā arī nevarēju saņemties pagaršot...

↧

Pie galda - Banānu mīklas bumbiņas

September 11, 2013, 12:59 am
$
0
0
Vai jūs ziniet, cik kulināro žurnālu tiek izdoti Latvijā? Pirms kāda laika, vadot semināru un pieminot vienu žurnālu, saņēmu jautājumu - "Tāds žurnāls arī ir? Nebiju pamanījis..." Izrādās, es jau arī nemaz nezināju par pilnīgi visiem izdevumiem, tāpēc nolēmu iepazīties ar katru un saprast, kas lācītim vēderā, bet jo īpaši - vai tas mūsu ģimenei derētu kā palīgs plānojot maltītes. Tā teikt - izvērtēt plusus un mīnusus.

Sākšu ar vieglāko, proti - ar žurnālu, ko abonēju. PIE GALDA.
 
+ receptes patiešām visām gaumēm - gan gaļas ēdieni, gan zivis, gan veģetārie ēdieni, dažādi saldie, deserti.
+ katra recepte ir uz savas lapas, un šīs lapas savukārt ir iespējams izplēst (žurnāls jau tā tiek veidots, ka katrai lapai ir caurumiņi), lai sakārtotu tās mapē. Arī mapi piedāvā žurnāla izdevēji.  Katram ir iespēja veidot savu kolekciju, lai gan es ieteiktu - likt mapē visas, jo vai tad nav tā, ka katru reizi šķirstot receptes, kāda cita iekrīt acīs?
+ esmu bijusi klāt žurnāla recepšu gatavošanas procesā, (dažos numuros ir atrodamas arī kādas mūsu ģimenes mīļākās receptes) un tikusi pie degustēšanas, protams. Visinteresantāk jau ir degustēt tādus ēdienus, par kuriem pirms tam šķita - ko tādu jau es pati negatavotu.. Pagaršo, un domas mainās par 100%, jo nebija pat nojausma, ka rezultāts varētu būt tik garšīgs. Tāpēc tagad it kā man ir sašķirots - receptes, kuras gribas izmēģināt uz reiz un receptes, kuras ne, bet es jau zinu - ir tikai jāsaņemas un jāpagatavo kāda recepte no tās otras čupiņas un būs labi. Protams, sēnes tās nebūs... Tas gan. Tās nu es vienkārši neēdu, bet šķiet, teju visi citi ēd gan, un ziniet - jaunajā žurnālā (tagad, 2013. gada septembra numurā) ir meža sēņu zupas recepte. Vīrs to atzina par perfektu. Vienkārša un perfekta. Ko ar to gribēju pateikt? Ēdieni tiek gatavoti un ēsti, nevis kā dažu labu citu izdevumu šķirstot, vienkārši gatavoti bildei.
+ Uzrunā šis žurnāla personiskums, vismaz es šķirstot to manu, kas kuru recepti ir gatavojis, kā recepte ar ievadu tiek pieteikta.

- Pēdējiem žurnāla numuriem ir plānākas lapas, un neiet vairs tik viegli ar izplēšanu un salikšanu vākos, kā arī - uz pēdējā vāka mēdz būt receptes turpinājums, kas apgrūtina kādreiz tik vieglo salikšanu mapītē.
- uz izplēstajām lapām nav datuma, t.i., žurnāla numura norādes, līdz ar to nevaru noreklamēt, kurā numurā konkrētā recepte ir atrodama. Esmu cītīgi kārtojusi visu mapītē, turklāt pēc savas sistēmas - priekšā liekot receptes, kuras gribu izmēģināt, aizmugurē tās, kuras uzreiz acīs neiekrita.
- varētu būt biezāks. Bet, ņemot vērā to, ka receptes krājas mapēs, tās paņemot rokās, itin nemaz tā vairs nešķiet, ka vajadzētu biezāku. Tāda īsta pavārgrāmata sanāk.
- visus izdevumus pētot, meklēju arī - cik daudz to varētu izmantot, plānojot veselīgāku un zaļāku ēdienkarti. Jāsaka, šajā žurnālā vairākumā ir tādas siltas, sātīgas pusdienas. Tas, protams, nav gluži mīnuss, bet - ir arī pa zaļākai un svaigākai idejai (saprotu jau ka Latvijā svaigēdāju izdevums ātri vien bankrotētu..), piemēram, tagad septembra numurā ir Detox kokteiļu receptes, izklausās ļoti garšīgas, un auzu piena recepte, ko šajos kokteiļos izmantot.

Recepte, ko izmēģinājām, gan ir  šī - Unniyappam - banānu mīklas bumbiņas. Bērnu izvēlētā. Detox kokteiļus gatavošu citu reizi.
 
Sastāvdaļas:
500ml rīsu miltu
250ml kviešu miltu
250 grami brūnais cukurs
2-3 banāni (mēs ņēmām 3)
125ml kokosriekstu skaidiņu
1 ēdamkarote melno sezama sēklu
1 tējkarote cepamais pulveris
1 ēdamkarote gī sviesta (var arī parasto)

Pagatavošana:
Viss gan sākās ar nelielu nesaprašanu - ūdenī ir jāizšķīdina cukurs. Bet cik daudz to ūdeni vajag, nekur nav pieminēts. Es pievienoju 50ml, ja kas. Tātad - ūdenī izšķīdina cukuru. Uz pannas izkausē gī sviestu un apcep kokosriekstu skaidiņas un sezama sēkliņas. Banānus sablendē ar pāris ēdamkarotēm cukurūdens. Miltus samaisa ar cepamo pulveri, pievieno tiem banānu biezeni, cukurūdeni un visu samaisa, beigās iemaisa arī kokosskaidiņas. Mīklu uz 30 minūtēm noliek malā. Tad sakarsē eļļu, no mīklas veido bumbiņas un eļļā tās fritē līdz brūnas. Izņem no eļļas, saliek uz papīra dvieļa, lai liekā eļļa notek un vēlāk pārkaisa ar pūdercukuru.
Žurnālā minēts, ka klāt labi garšos svaigu augļu salāti un saldējums, bet.... šīs bumbiņas pazuda tāpat, pirms kaut ko citu izdevās sagādāt.

Par ēdienkartes sastādīšanu - iet gaužām viegli, jo, kā jau minēju pie plusiem - katra recepte ir uz savas lapas. Lēnām sāku pētīt arī citus žurnālus, un saprotu, kašis ir viens no visnozīmīgākajiem žurnāla PIE GALDA plusiem - ir viegli pēc tam pielietot praksē.

Mazai sakārdināšanai, ko es esmu izvēlējusies, ko varētu drīzumā pagatavot:
Kuskusa kūka
Lobio - pupiņu un valriekstu sautējums
Maizes kvass
Siltie turku zirņu salāti ar Fetas sieru un kuminu
Miljonāru smilšu kūka
Cepelīni, ko gatavo lietuviete (tātad tiem jābūt riktīgajiem), jo žurnāls iznāk arī Lietuvā
Mājās gatavota halva
Sacivi - vistas gaļa valriekstu mērcē
Thai zupa
Burkānu pudiņš
Dārzeņu rullīši spring rolls
Galinhada, brazīliešu recepte ar vistu un rīsiem
Medus kūka
Gaļas bumbiņas ar dārzeņu skaidiņu pildījumu un jāņogu mērci
Šokolādes torte bez kviešu miltiem (šī ir kūka, ko es savlaik degustēju - kaut kas fantastisks! Un perfekta tajā ziņā, ka apēst iespējams vien nelielu gabaliņu)
No jaunākā numura - reņģes ar tomātiem un pupiņām.
Ā, un ja par reņģēm runājam - tās tačū ir vienas feinas zivis, ne? Kādreiz gan man tās riebās, bet tas tikai tāpēc, ka parasti tās mājās gatavoja vienā veidā - cepa miltos. Līdz atklāju, ka var taču arī savādāk, nu man nav aizspriedumu pret šīm, sezonas laikā lētajām zivtiņām. Varu ieteikt vēl vienu labu recepti, kas savlaik atrodama Pie Galda žurnālā - Reņģes ar apelsīniem.

Kopumā secinājums - labi ikdienā izmantojams recepšu žurnāls.
Ja jums ir vēl kādi papildus komentāri, vērtējumi, varbūt pieredze, gatavojot kādu recepti - droši padalieties komentāros, lai būtu interesantāk.
↧
Search

Pildīts ķirbis ar turku zirņiem un lapu kāpostu

September 11, 2013, 1:26 am
$
0
0
Jau rakstīju, ka beidzot man šogad izauga Delicata ķirbīši, jeb kā mēs tos saucam - bohēmiskie ķirbji. Ideāli cepšanai, riskēšu teikt, ka pat vieni no visideālākajiem, ja ne paši labākie. Vislabākā metode - vienkārši krāsnī apcepti, un tos tad var pasniegt kartupeļu vietā, vai nu ar salātiem, vai ar gaļu, kas nu ir kura gaumē, kam katrs dod priekšroku. Izmēģināju arī šo ķirbīti sapildīt, jo izmērs ir kā radīts pildīšanai - vienai personai vai nu viena pusīte, vai arī divas pusītes, atkarībā, cik ļoti izsalkuši esam, vai arī cik liels bijis pats ķirbītis, un arī - ar ko pilda. Sātīgāks pildījums un katram pietiks ar vienu pusīti.  Turklāt - šo ķirbi nevis vienkārši var ēst ar visu mizu, bet tas pat ir jādara, jo miza ir tik plāna un garšīga.
 
Pildījumam šoreiz izmantoju:
 
(uz diviem ķirbīšiem, t.i., 4 pusītēm)
pusglāze izvārītu turku zirņu
1-2 tomāti
2 ēdamkarotes eļļa
šķipsna malts kumins
lapu kāposts, kādas 4-6 lielas lapas
sāls, pipari

Tomātu sagriež gabaliņos, lapu kāposta lapas saplucina smalkāk, un samaisa kopā ar visām pārējām sastāvdaļām. Iepilda ķirbītī un cep cepeškrāsnī apmēram 25 minūtes, vārdu sakot - līdz, iedurot ķirbī, var secināt, ka tas ir gatavs. Virsējie lapu kāposta gabaliņi būs pārvērtušies čipsos. Rezultāts sanāk sātīgs, jo zirņi klāt, kas vispār ar ķirbi kopā lieliski sader, to pārbaudīju jau gatavojot ŠO biezeni.
↧

Cepti turku zirņi ar ķirbi

September 15, 2013, 11:08 pm
$
0
0
Septembis. Vecākie bērni atsākuši iet uz dārziņu, bet es gudroju ēdienkarti, kuru varētu nosaukt - ko pa dienu ēst barojošai māmiņai, kurai jāpagatavo sev - VIENAI PERSONAI. Jo jāēd taču ir! Klausoties no paziņām, kā viņām iet ar ēst sagatavošanu, aizdomājos - vai tiešām tas ir tik sarežģīti, ka nekam citam kā sviestmaizēm atrast laiku nav iespējams? Vai arī man vienkārši sviestmaizes tā negaršo, ka neapsveru tās kā alternatīvu pusdienām.... Bet viennozīmīgi - receptēm būtu jābūt vienkāršām, ātri pagatavojamām, varbūt cepšanās process var būt ilgs, bet galvenais, lai nav vairāk par pusstundu jāstāv klāt un jāvaktē.

Zinu jau zinu, ka bērni ir tik dažādi, pirmais bērns man patiešām savlaik  ļāva stundām pie plīts gatavot (labi, varbūt mazliet pārspīlēju, bet doma ir skaidra), tad tagad trešais parāda, kā tas ir, kad ir jāmāk ar savu laiku žonglēt un paspēt izdarīt visu... meklēju risinājumus, kā tomēr pašai nepalikt bez pusdienām, un izmantoju mirkli, lai izveidotu sagatavas, kamēr bērns guļ, nemaz negaidot, kad no izsalkuma kurkstēs vēders.. Sev pusdienas viens, visai ģimenei vēl vakariņas - otrs.

Viena no ātrām un viegli realizējamām idejām - cepti turku zirņi ar ķirbi. Lai pagatavotu šo ēdienu, būs nepieciešami turku zirņi. Viens risinājums, nopirkt konservētus turku zirņus veikalā. Tad būs vēl ātrāk. Bet var arī izvārīt pats mājās - es tā daru, izvāru katlu un tad ledusskapī turu, viena ēdienreize visai ģimenei kopā, un kādu glāzi atstāju, lai varētu pēc tam sev kaut ko pagatavot. Piemēram -ķirbju un turku zirņu biezeni. Vai arī - šos ceptos zirņus ar ķirbi.

Nepieciešams:
Izvārīti turku zirņi 1/2 glāze
puse no neliela sviesta ķirbīša
1 ķiploka daiviņa
1 ēdamkarote olīveļļas
šķipsna timiāns
sāls
kādi svaigi zaļumi - piemēram, zirņu dīgsti.

Bļodā ieber zirņus, gabaliņos sagrieztu ķirbi, caur ķiplokspiedi izspiež ķiploka daiviņu, un visu samaisa kopā ar olīveļļu, pieberot arī timiānu un sāli. Cep cepeškrāsnī 180 grādos apmēram 15 minūtes, līdz ķirbis gatavs.

↧
↧

Ķirbju biezzupa

September 16, 2013, 10:26 pm
$
0
0
Ķirbju biezzupa bija pirmais ēdiens ar ķirbi, kas man pirms 5 gadiem iegaršojās, un ar ko, var teikt, ka sākās ķirbju ēra mūsu dzīvē, jo nākamajā gadā mēs ķirbjus sākām audzēt paši, lai nav jāpērk tirgū tas kvantums, ko mēs spējam apēst, sekojot visiem atklājumiem, cik ķirbji ir dažādi... Pirms tam taču ķirbi es neēdu! Patiešām. Arī vīrs neēda. Bet vienu ķirbīti togad tirgū nopirku, lai bērnam (kuram vēl gadiņš nebija) pagatavotu ķirbju zupu, varat iedomāties - garšvielas tur netika daudz klāt liktas, arī sāls ne, jo gatavoju taču bērnam. Pagaršoju un.... biju pārsteigta, cik labi garšo.

Nesen draudzene sūdzējās, ka ķirbju zupa sanākot pārāk pliekana... Tā arī var būt, jo ķirbis pats par sevi ir ļoti maigs. Tāpēc padalīšos ar ķirbju zupas recepti, kas, manuprāt, nu nav nosaucama par pliekanu.

Nepieciešams būs:
1 neliels sviesta ķirbītis
1 kartupelis
2 burkāni
1/3 daļa no vidēja purava
1 ēdamkarote buljons (es izmantoju Marigold Swiss ekoloģisko dārzeņu buljona pulveri) + var pievienot vēl pa šķipsnai kādas garšvielas, piemēram, maltu papriku, čili, timiānu, arī ķimenes, koriandru, kam nu kurš dod priekšroku
1 litrs ūdens
100 grami kausēts siers (Dzintars klasiskais)
100ml saldais krējums
sēklu maisījums, ķirbju eļļa, dīgsti zupas papildināšanai

Katliņā ielej nedaudz eļļu vai piciņu sviesta un apcep nedaudz gabaliņos sagrieztu puravu, pielej ūdeni, pieliek buljona pulveri un visus dārzeņus, kurus arī, protams, sagriež gabaliņos. Kad dārzeņi gatavi, pievieno zupai saldo krējumu, kausēto sieru, sablendē. Uzliek atpakaļ uz uguns, uzvāra līdz vārīšanās temperatūrai un zupa gatava. Pasniedz ar ķirbju sēklu eļļu, sēkliņu maisījumu un kādiem zaļumiem.

Kā vēl ķirbju zupu padarīt sātīgāku?
  • Ir viens variants, gaļēdājiem - apcep vai nu malto gaļu, vai vistas filejas strēmelītes un zupu pasniedz ar tām.
  • No dārzeņiem zupai vēl var pievienot nedaudz selerijas saknes, vai sakņu pētersīļus, arī šie dārzeņi parūpēsies par barojošāku rezultātu.
  • Ķirbju zupai piestāv arī ingvers, zupa kļūs sildošāka, tikai nevajag pārspīlēt ar daudzumu, ingveram jābūt tikai mazliet jūtamam.
  • Zupu var pasniegt ar drupinātu sieru. Zilais siers perfekti piestāvēs.
  • Kā arī - tradicionālā piedeva - maizes grauzdiņi. Tas man atgādina Universitātes ēdnīcu, kur vienmēr ēdu biezzupas, un tām klāt vienmēr varēja pielikt grauzdiņus.
  • Starpcitu - ļoti garšīgi ir, ja ķirbju zupai pievieno gan grauzdiņus, gan svaigus tomātus.
  • Ak jā - un izmēģiniet, kad radīsies iespēja - pievienot zupai lapu kāpostu čipsus! Manuprāt - garšos labāk par grauzdiņiem.
↧

Ķirbju pīrāgs ar riekstiem

September 18, 2013, 4:46 am
$
0
0
Tradicionālais variants kā gatavoju ķirbju pīrāgu ir - gatavoju karameli, ar cukuru un saldo krējumu. Tāpēc eksperimentēju - kā varētu pīrāgu pagatavot ātrāk. Tiesa.... vīrs uzreiz jūt atšķirību. Un, lai arī šo noraksturoja kā garšīgu, pat meita apēda divus gabaliņus (kas ir retums, jo kūkas mēs neēdam), tomēr vecā recepte esot labāka.

Man gan pašai šī patika labāk. Nē, ne jau tāpēc, ka man atkrita sarežģītā gatavošana. :) Kaut gan, tas jau arī ir pluss, ko nevar nepieminēt, bet pats pīrāgs kā tāds ir labs. Maigāks.

Ko gatavoju savādāk?
1) nekarsēju saldo krējumu, nededzināju cukuru
2) un pievienoju klāt riekstus.
3) pamatnei, pats par sevi saprotams, pilngraudu kviešu milti.

Tātad, nepieciešamās sastāvdaļas:
Pamatnei:
150 grami pilngraudu kviešu milti
70 grami auksts sviests
30 grami cukurs
šķipsna sāls
šķipsna kanēlis
pāris ēdmakarotes auksts ūdens
sauja valriekstu, sasmalcināti

Miltus samaisa ar cukuru, sāli, kanēli, pievieno sarīvētu aukstu sviestu un iestrādā to miltos. Tad lēnām pievieno ūdeni, tik daudz, lai varētu samīcīt mīklu viendabīgā masā. Mīklu izrullēju, ieklāju formā, pārberu ar riekstiem, kurus iespiežu mīklā, un to iekšā ledusskapī uz stundu.

Pildījumam:
250ml ķirbju biezenis
150ml saldais krējums
1 ola
50 grami brūnais cukurniedru cukurs
1/2 tējkarote kanēlis
 šķipsna ingvers,
šķipsna maltas krustnagliņas
sāls

To visu samaisa kopā, pilda pamatnē un cep 150 grādos vienu stundu. Gatavu atdzesē un tad pasniedz.
↧

Kviešu kokteilis rudenī

September 18, 2013, 11:09 am
$
0
0
Dzestrajos rītos tā smaržo rudens.... mani tas parasti uzlādē, apziņa, ka vasara beidzas, sākas rudens, tumšie vakari, malkas sprakšķēšana kamīnā... Bet ir viens moments rudenī, kad arī mani uzveic.. nu nez, kā lai nosauc. Rudens skumjas? Nē, skumjas gan ne. Drīzāk nespēks. Parasti visi pavasarī reklamē, kā tikt galā ar pavasara nogurumu, ka nepieciešams vairāk zaļuma, vairāk enerģijas.. Bet vai tad rudenī nav līdzīgi? Šajos pārejas gadalaikos organisms izsīkst... Un tam nepieciešama papildus enerģijas deva.

Mazliet sevi norāju, ka pa vasaru biju palaidusies, un kviešu kokteiļus nedzēru katru dienu. Varbūt arī tāpēc tāds neliels nogurums (kaut gan man jau saka, ko es gribot, tikko kļuvusi par daudzbērnu ģimenes mammu, un vēl enerģiju atliku likām?...), bet pēc sarunas ar vienu fantastisku sievieti, kura stāstīja, kā eksperimentējusi pa vasaru ar kviešu kokteiļiem, arī es izdomāju - viss! Pietiek atlikt uz rītdienu. Jāsāk šodien. Ar pozitīvām domām un ar zaļo enerģijas devu.

Rudenīgs kviešu kokteilis sastāvēs no
1) viena ābola
2) 40 gramiem kviešu zelmeņa
3) saujiņas smiltsērkšķu
4) glāzes ūdens

To visu saberu blendera glāzē, un sablendēju. Tad izkāšu caur sietiņu, kārtīgi izspiežot visu sulu, un - LABRĪT! Diena var sākties. :) Sagatavotu kokteili vēlams izdzert pēc iespējas ātrāk, neatstājot uz vēlāku laiku.

Par kviešu zelmeni vairāk varat izlasīt ŠAJĀ grāmatiņā, bet par to kā izaudzēt kviešu zelmeni - ŠEIT. Savukārt kādus kokteiļus vispār varētu pagatavot - skatiet ŠEIT.

↧
Viewing all 442 articles
Browse latest View live
Search